izkāpt
izkāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkāpt no vilciena.
- Izkāpt no vilciena.
- Izkāpt no lidmašīnas.
- Izkāpt no laivas.
- Izkāpt no šūpolēm.
- Izkāpt no bedres.
- Izkāpt no vannas.
- Izkāpt no gultas.
- No pirmām kamanām izkāpa skaists, jauns cilvēks..
- Kā ogļrači, kas gadiem ilgi dzīvojuši zem zemes, viņi [karavīri] izkāpa no ierakuma..
- Trolejbuss nogriezās no galvenās satiksmes maģistrāles. Katrā piestātnē izkāpa daudzi, bet iekāpa vairs tikai daži.
- Jahtu noenkurojuši kādas ostas reidā, viņi izkāpa krastā un devās prom zemes iekšienē.
- Laiva atdūrās Vidzemes krastā. Bēgļi izkāpa malā.
- pārn. Tie bija gaismas gadi, un vēl tagad kā sarkani kāvi, No pagātnes izkāpuši, pār mani tie naktīs deg..
Stabili vārdu savienojumi
- (Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti idioma — Saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
- Izkāpis no gultas ar kreiso kāju idioma — sar. Saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- Izkāpt (arī iziet) no krastiem idioma — Pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
- Kā no modes žurnāla izkāpis idioma — Saka par ļoti modemi ģērbtu cilvēku.
- Mīkla izkāpj idioma — Saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj idioma — 1. Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.2. Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
1.1.Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIelas malā stāvēja liels bērzs, divos stumbros sadalījies.. Viņa ātri izkāpa cauri bērzam un atkal nostājās Egilam līdzās.
- Ielas malā stāvēja liels bērzs, divos stumbros sadalījies.. Viņa ātri izkāpa cauri bērzam un atkal nostājās Egilam līdzās.
1.2.Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
Piemēri..atsprāga stacijas uzgaidāmās telpas durvis. Grīļīgiem soļiem laukā izkāpa Mārtiņš..
- ..atsprāga stacijas uzgaidāmās telpas durvis. Grīļīgiem soļiem laukā izkāpa Mārtiņš..
- Viņa iet līdz durvīm, un, kad Kārlis izkāpis jau gaņģī [gaitenī], Didzim vēl aizmirsies nazītis uz plaukta.
1.3.pārn. Parādīties (no kurienes) – piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
PiemēriTālumā krēslas pilnais gaiss šķiet kustamies, jo no pļavām un aparam izkāpusi viegla migla.
- Tālumā krēslas pilnais gaiss šķiet kustamies, jo no pļavām un aparam izkāpusi viegla migla.
- Liels, sarkans mēness izkāpa no zilā meža debesu pamalē.
- Bija tālu aiz muguras Zviedrijas šēras, Un no miglāja izkāpa padomju krasts.
2.Paveikt kāpienu, arī kāpienus.
PiemēriGrūti uzkāpt sestajā stāvā.
- Grūti uzkāpt sestajā stāvā.
- Pilcim [kalpam] ceļš bija parasts, bieži kāpaļāts, es viņam tikko varēju izkāpt līdzi.
3.trans. Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzkāpt dārzā visus kokus.
- Izkāpt dārzā visus kokus.
- ..izkāpti kalnu kalni.
4.sar. Novilkt (parasti apavus, bikses).
PiemēriIzkāpt no biksēm.
- Izkāpt no biksēm.
- ..[cienīgtēvs] izkāpa no jaunām pusdziļajām kalošām [galošām]..
5.parasti 3. pers.; reti Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) – par apģērba daļām.
Piemēri..Paeglītis iznāca no direktoru istabas. Mētelis vaļā, kravate izkāpusi no vestes..
- ..Paeglītis iznāca no direktoru istabas. Mētelis vaļā, kravate izkāpusi no vestes..
- Baltais kakla lakats.. izkāpis no vestes..
6.trans.; novec. Savienojumā «izkāpt bites»: izņemt kāres (bitēm).
Piemēri..Krauklīšu tēva tēvs reiz vakarā uzrāpies ar bļodu un dūci kaimiņa ozolā pie bitēm, gribēdams tās slepen izkāpt..
- ..Krauklīšu tēva tēvs reiz vakarā uzrāpies ar bļodu un dūci kaimiņa ozolā pie bitēm, gribēdams tās slepen izkāpt..
6.1.Izņemot kāres, iegūt (medu).
Piemēri..kas nebij slinks ievilkt kādu stropu koka galotnē, vasaras beigās izkāpa pa pieci podi medus.
- ..kas nebij slinks ievilkt kādu stropu koka galotnē, vasaras beigās izkāpa pa pieci podi medus.
Avoti: 3. sējums