izlutināt
izlutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
Piemēri«Jūs izlutināt cilvēkus, no rokas gribat barot.»
- «Jūs izlutināt cilvēkus, no rokas gribat barot.»
- ..bieži vien gadās, ka bērns brēc tikai tāpēc, ka ir izlutināts, jo pieradis, ka to nēsā uz rokām, un negrib aizmigt gultiņā.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
PiemēriNekad Ilgai nav ienācis prātā domāt par saimniecības lietām, tik ļoti viņu izlutinājis vecmāmiņas kārtīgais saimniekošanas veids.
- Nekad Ilgai nav ienācis prātā domāt par saimniecības lietām, tik ļoti viņu izlutinājis vecmāmiņas kārtīgais saimniekošanas veids.
- Vīriešu uzmanības izlutinātai, Tijai jo nozīmīgāks kļuva apstāklis, vai Alvils atnāks viens vai kopā ar kādu citu paziņu.
- Pēc.. [kritiķa] domām, pašreizējā jaunā paaudze, kuru izlutinājusi bezrūpīgā bērnība, ir mazāk noturīga.
Avoti: 3. sējums