Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izlūgt
izlūgt -lūdzu, -lūdz, -lūdz, pag. -lūdzu; trans.
1.Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
Piemēri«Drīz vien aiziesim uz barotavām,» Andris čukst Jaņukam ausī.. Citu reizi tādus solījumus lūgdams nevar izlūgt.
  • «Drīz vien aiziesim uz barotavām,» Andris čukst Jaņukam ausī.. Citu reizi tādus solījumus lūgdams nevar izlūgt.
  • Ojārs izlūdza šoseju pārvaldes iecirkņa atļauju dīzelim pārnakšņot viņu šaurajā pagalmā..
2.reti Lūdzot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: 3. sējums