izlūks
izlūks -a, v.
1.Cilvēks, kas izlūko (1).
PiemēriDzelmju izlūks.
1.1.Ierīce izlūkošanai (1).
PiemēriCilvēka tieša, aktīva, radoša darbība kosmosā.. ļauj sastādīt pilnīgākas programmas automātisko izlūku turpmākajiem lidojumiem.
1.2.ģen.: izlūku, adj. nozīmē Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (1). Tāds, kas veic izlūkošanu (1).
PiemēriKuģis devās izlūku gaitās... Nebija ilgi jāmeklē, kad uzdūrās uz prāviem zivju bariem. Pēc tumšajiem plankumiem uz ehogrāfa lentas varēja spriest, ka simt metru dziļumā grozās skumbriju bars.
1.3.lok.: izlūkos, apst. nozīmē Izlūkošanā (1).
Piemēri«Nu kādam no mums jāiet izlūkos, jāuzzina, kas mājās.»
2.mil. Karavīrs, kas izlūko (2).
PiemēriIzlūku vienība.
2.1.ģen.: izlūku, adj. nozīmē Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (2). Tāds, kas veic izlūkošanu (2).
Stabili vārdu savienojumiIzlūku gājiens. Izlūku lidmašīna.
2.2.lok.: izlūkos, apst. nozīmē Izlūkošanā (2).
PiemēriKaravīri dodas izlūkos.
3.Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
Avoti: 3. sējums