izmeklēties
izmeklēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; trans.
1.Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
PiemēriIzmeklējos atslēgu, bet neatradu.
- Izmeklējos atslēgu, bet neatradu.
- ..purvā laikam kaut kur piemājoja veļu māte. Vēlākos gados Alberts izmeklējās, bet nevarēja nekur viņu uziet...
- Pats Dainis - kā akā iekritis. Izsaukušies, izmeklējušies, taču neatraduši.
2.sar. Izvēlēties.
PiemēriIzmeklēties veikalā sev ērtus apavus.
- Izmeklēties veikalā sev ērtus apavus.
- Izmeklēties cepuri.
- Nevar vien izmeklēties mēteli sev pa prātam.
- Liecies vien zemē, noguris būsi. Es zinu, kā viņi cilvēku dzenā.., itin kā nevarētu vien izmeklēties pietiekoši cienīgu vietu, kur to novietot.
2.1.intrans.
PiemēriAcīm redzot, Gaujas pļavās zārdu vienkārši bija pārāk daudz. Viens šķita par zemu, otrs - par šauru, trešais likās atrodamies mitrā vietā, ceturtajam vējš pūta cauri.. Šādi izmeklēdamies, beidzot biju aizklīdis gandrīz līdz pašam Bregžim.
- Acīm redzot, Gaujas pļavās zārdu vienkārši bija pārāk daudz. Viens šķita par zemu, otrs - par šauru, trešais likās atrodamies mitrā vietā, ceturtajam vējš pūta cauri.. Šādi izmeklēdamies, beidzot biju aizklīdis gandrīz līdz pašam Bregžim.
Avoti: 3. sējums