Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmeklēts
izmeklēts -ais; s. -a, -ā
izmeklēti apst.
1.Divd. → izmeklēt.
2.Sevišķi rūpīgi izraudzīts. Augstām prasībām atbilstošs. Izsmalcināts.
PiemēriIzmeklēti trauki.
Stabili vārdu savienojumiIzmeklēti laipns.
2.1.Pārspīlēti smalks.
Piemēri..[profesors] apkalpoja sievu un meitu pēc visiem izmeklētas sabiedrības noteikumiem..
Avoti: 3. sējums