Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmurgot
izmurgot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Murgos redzēt (tēlus, ainas).
PiemēriMaijai gribējās aizklāt acis, izslēgt redzēto no apziņas loka, lai vēlāk varētu sev teikt, ka tas nemaz nav bijis, ka viņa pussnaudā to izmurgojusi.
1.1.Pavadīt murgos (piemēram, kādu laika posmu).
PiemēriGara rudens nakts bija izmurgota.
Avoti: 3. sējums