izmutuļot
izmutuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo pazemes izmutuļo avots.
1.1.Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriStraume izmutuļo cauri aizsprostam.
2.trans. Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..dūmu grīste, ko nepārtraukti izmutuļoja strupais dūmenis, viņus atrada un ietina savā melnajā segā.
Avoti: 3. sējums