izmuļķot
izmuļķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Piemuļķot, izjokot.
PiemēriPjers ņem šokolādi, Zils ko sniedz. Ai! tukšs papīrs. Viņš ir izmuļķots.
- Pjers ņem šokolādi, Zils ko sniedz. Ai! tukšs papīrs. Viņš ir izmuļķots.
- sal. «Uz māju ejot, jutos kā izmuļķots, kā aiz gara laika aplaupīts.»
Avoti: 3. sējums