izmēdīt
izmēdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Mēdot izsmiet.
PiemēriGana skaisti es dziedāju, puiši mani izmēdīja.
- Gana skaisti es dziedāju, puiši mani izmēdīja.
- ..Anna nevarēja ilgāk izturēt, viņa ievaidējās, un vaidam līdzi izspruka kā pārmocīta kustoņa brēciens: «Es nezināju! Es nezināju!».. «Nezināju!» māte izmēdīja izsmieklā, pārvarīgās dusmās un neticībā. «Lellīte atradusies! Eņģelis!»
- Luču saimnieks vēl izmēdīja viņu. «Ne - lai - me... Posts tas ir un bankrots!» Saimniece gandrīz vai raudāja.
Avoti: 3. sējums