izmētāt
izmētāt -āju, -ā, -ā, pag. -ēju; trans.
1.Metot izkliedēt. Nomest vairākās vietās.
PiemēriEs gribēju vēstuli tūlīt saplēst un izmētāt pa visiem četriem vējiem..
- Es gribēju vēstuli tūlīt saplēst un izmētāt pa visiem četriem vējiem..
- No platā mēteļa apakšas viņš izvilka papīru saiņus un sāka izmētāt apdrukātas lapiņas.
- ..gausi kāpa divi zirgi, vilkdami mašīnu, kuras metāla lāpstiņas griezdamās izvandīja zemi, izmētādamas kartupeļus plašā lokā.
- pārn. Pār rāmo ezera ūdens virsmu sals izmētāja sīkus, mirdzošus vižņus.
1.1.parasti divd. formā: izmētāts. Novietot izklaidus. Izkliedēt (1).
PiemēriUz ielas izgājusi, Aina pusskriešus devās uz slimnīcu. Ak, pilsētas slimnīca, pa māju mājām, korpusu korpusiem izmētāta!
- Uz ielas izgājusi, Aina pusskriešus devās uz slimnīcu. Ak, pilsētas slimnīca, pa māju mājām, korpusu korpusiem izmētāta!
- Plašajā klajumā ar šur tur izmētātiem siena šķūnīšiem.., liekas, nav ne mazākās dzīvības.
- «Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti, un tie, kas vēl palikuši, tie vairs bērniem savu valodu nemāca...»
1.2.Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
Piemēri..viņa.. sakārtoja pavirši izmētāto grāmatu kaudzīti..
- ..viņa.. sakārtoja pavirši izmētāto grāmatu kaudzīti..
- Uz galdiem gulēja izmētāti papīri, apgāzta tintes pudele..
Avoti: 3. sējums