Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iznēsātājs
iznēsātājs -a, v.
iznēsātāja -as, s.
1.Darītājs → iznēsāt.
2.Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
PiemēriPasta iznēsātājs.
  • Pasta iznēsātājs.
  • Telegrammu iznesātājs.
2.1.Pārdevējs, kas preci iznēsā.
PiemēriSaldējuma iznēsātājs muka [bēga] no trotuāra un steigšus devās ielai pāri.
  • Saldējuma iznēsātājs muka [bēga] no trotuāra un steigšus devās ielai pāri.
  • Toreiz vēl kolportiera vārda nepazina, mūsu pusē tos sauca par grāmatu iznēsātājiem.
Avoti: 3. sējums