Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iznēsātājs
iznēsātājs -a, v.
iznēsātāja -as, s.
1.Darītājs → iznēsāt.
2.Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
PiemēriPasta iznēsātājs.
2.1.Pārdevējs, kas preci iznēsā.
PiemēriSaldējuma iznēsātājs muka [bēga] no trotuāra un steigšus devās ielai pāri.
Avoti: 3. sējums