iznēsāt
iznēsāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās). Nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
PiemēriIznēsāt avīzes pa dzīvokļiem.
1.1.Nogādāt (daudzās vai visās vietās) — par dzīvniekiem.
PiemēriRudenī, kad nogatavojas ozolzīles un rieksti, sīlis pārtiek no tiem. Viņš tos iznēsā pa visu mežu, noslēpj sūnās..
1.2.pārn. Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) — par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
PiemēriVējš sitās iekšā sakasīto lapu gubā, draudēdams tās no jauna iznēsāt pa pļavu.
1.3.Pārnēsāt (slimības dīgļus).
PiemēriŽurkas iznēsā mēri.
1.4.Nēsājot nogādāt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriAnsis Dziesma iznēsā Litu sev uz pleca cauri visai lielistabai.
2.parasti 3. pers. Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) — par asinīm.
PiemēriAsinis iznēsā skābekli pa visu organismu.
3.Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
PiemēriIznēsāt tenkas.
4.Ilgāku laiku, daudz nēsāt.
PiemēriLabi, ka māšelei nu ir ratiņi, vismaz var kur tālāk aiztikt no mājām. Agrāk, kad bija jānēsā līdzi pičpaunā, bija daudz lielāki nagi [nepatikšanas] - kur tu iznēsāsi un pieglabāsi!
5.parasti divd. formā: iznēsāts. Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti). Iznest (3).
PiemēriAr rahītu visbiežāk slimo.. neiznēsātie bērni.
6.Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju). Ilgāku laiku pārdzīvot.
PiemēriKādu ieceri, darba ideju Eidemanis ilgi iznēsāja sevī, tikai tad, kad tā bija nobriedusi, uzticēja to papīram.
Avoti: 3. sējums