Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izolators
izolators -a, v.
1.Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
Piemēri..elektrolīnijas stabā uzkāpis puisis iestiprināja izolatorus..
2.Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
Piemēri«Nu tad atnesīšu zāles. Ja nelīdzēs, būs jāiet tomēr uz izolatoru, lai gan karstumu nav.»
Avoti: 3. sējums