izolators
izolators -a, v.
1.Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
Piemēri..elektrolīnijas stabā uzkāpis puisis iestiprināja izolatorus..
- ..elektrolīnijas stabā uzkāpis puisis iestiprināja izolatorus..
- Izolatoru keramikas kalngals ir šie porcelāna apvalki, kas pagatavoti no monolīta porcelāna.
- ..nesen., elektrotehniķi ar lielu neapmierinātību aizmeta prom vielas, kas nederēja ne par elektrības vadītājiem, ne par izolatoriem.
2.Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
Piemēri«Nu tad atnesīšu zāles. Ja nelīdzēs, būs jāiet tomēr uz izolatoru, lai gan karstumu nav.»
- «Nu tad atnesīšu zāles. Ja nelīdzēs, būs jāiet tomēr uz izolatoru, lai gan karstumu nav.»
Avoti: 3. sējums