izolētība
izolētība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis → izolēt2.
PiemēriPiespiestā izolētība viņu nenomāca, pie tās viņš bija pieradis ilgajā ieslodzījuma laikā.
- Piespiestā izolētība viņu nenomāca, pie tās viņš bija pieradis ilgajā ieslodzījuma laikā.
- Dzīvoklis parasti noslogots ar visai daudzveidīgām dzīves norisēm, katra no tām prasa zināmu telpu un bieži vien zināmu izolētību.
Avoti: 3. sējums