izolēt
izolēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
PiemēriTie [silīcijorganiskie savienojumi] ir ļoti izturīgi arī pret mitrumu - ar tiem izolēts vaļējs elektromotors var strādāt pat ūdenī.
2.Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
Piemēri..slimnieku ieteicams izolēt no veselajiem: ievietot atsevišķā istabā vai norobežot viņa gultu ar aizkaru.
2.1.Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
PiemēriCietumā, protams, viņus arī neviens neārstēja, turēja vienīgi atsevišķi izolētā kamerā.
2.2.Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
PiemēriUn šodien tautas, kas cīnās par brīvību, nav vairs cita no citas izolētas.
2.3.Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
Piemēri..[autore] dažkārt pārlieku izolē aktieru darbu no pārējās pasaules..
Avoti: 3. sējums