Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izošņāt
izošņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
PiemēriGrosvalds sasauca klusā sanāksmē pašus tos tuvākos, par ko tur sprieda, to pat Hofmanis un Kalniņš nedabūja izošņāt.
  • Grosvalds sasauca klusā sanāksmē pašus tos tuvākos, par ko tur sprieda, to pat Hofmanis un Kalniņš nedabūja izošņāt.
  • ..spiegi tīšām izliekas par labiem cilvēkiem, lai izošņātu savus pretiniekus un savilktu ap tiem pierādījumus.
2.parasti 3. pers. Izostīt1.
Avoti: 3. sējums