Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izošņāt
izošņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.sar. Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
PiemēriGrosvalds sasauca klusā sanāksmē pašus tos tuvākos, par ko tur sprieda, to pat Hofmanis un Kalniņš nedabūja izošņāt.
2.parasti 3. pers. Izostīt1.
Avoti: 3. sējums