Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izpazīt
izpazīt -pazīstu, -pazīsti, -pazīst, pag. -pazinu; trans.
Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
PiemēriTagad to [lūpu] izteiksme ir daudz, maigāka, liekas, tāda mute nekad nespēta pateikt tik skarbus vārdus. Varbūt vajag cilvēku novērot miegā, ja grib viņu pilnīgi izpazīt.
  • Tagad to [lūpu] izteiksme ir daudz, maigāka, liekas, tāda mute nekad nespēta pateikt tik skarbus vārdus. Varbūt vajag cilvēku novērot miegā, ja grib viņu pilnīgi izpazīt.
  • Liekas, pati izvēlētā viela, tieksme izpazīt un parādīt savus varoņus pēc iespējas pilnīgāk, dažādākos rakursos un situācijās diktējusi autorei šādu brīvu, neiegrožotu rakstības formu.
Avoti: 3. sējums