izpotēt
izpotēt -ēju, -ē -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriNav viegli izpotēt visus bērnus un pie tam potēšanu izdarīt precīzi noteiktos laikos.
2.Potēt un pabeigt potēt (kokus).
PiemēriImants izpotēs ābelīti, sastādīs jaunas..
Avoti: 3. sējums