izpļāpāties
izpļāpāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz pļāpāt. Arī izrunāties1.
PiemēriVīrs bija runīgs un laikam ilgi nebija dabūjis izpļāpāties ar svešu cilvēku. Viņš tūlīt sāka stāstīt par savu saimniecību.
- Vīrs bija runīgs un laikam ilgi nebija dabūjis izpļāpāties ar svešu cilvēku. Viņš tūlīt sāka stāstīt par savu saimniecību.
- ..tie abi vairs nebija bērni, kas bez aizspriedumiem varēja satikties un par visu nekautrīgi izpļāpāties.
2.Izpļāpāt.
PiemēriGuntis, ja arī izpļāpātos, vairs nevarētu lietai kaitēt, jo viss notiks jau rīt.
- Guntis, ja arī izpļāpātos, vairs nevarētu lietai kaitēt, jo viss notiks jau rīt.
- ..ja abi [līdzzinātāji] izpļāpāsies, nekas labs negaida arī viņu pašu.
Avoti: 3. sējums