izrunāties
izrunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
PiemēriTur strādā Elza.. Vai drīkstētu viņu traucēt, ieiet izrunāties?
- Tur strādā Elza.. Vai drīkstētu viņu traucēt, ieiet izrunāties?
- «Neej nekur, Zuze!» Andžus aizstājas man ceļā. «Mums jāizrunājas.»
- Un pati tu arī nekur neskriesi. Pasēdi, pārdomāsi. Izrunāsimies viens ar otru, kad galvas būs vēsākas.
2.Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriKaukēns: Par viņu [Līzi] nav daudz ko skaisties, saimniec. Labu domādama, tā bieži slikti izrunājas.
- Kaukēns: Par viņu [Līzi] nav daudz ko skaisties, saimniec. Labu domādama, tā bieži slikti izrunājas.
- Pārmelderis [pērminderis] attapās, ka izrunājies aplam.
2.1.Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
PiemēriRozālija.. iebrēcās vēl griezīgāk: «..Nu tad staigājiet.., mīdiet manas asinis, jūs jau tā esat pieraduši!» - «Nemaz neizrunājies!» pacietību zaudējis, uzkliedza Vanags. «Par tādu mutes palaišanu vari cietumā nokļūt.»
- Rozālija.. iebrēcās vēl griezīgāk: «..Nu tad staigājiet.., mīdiet manas asinis, jūs jau tā esat pieraduši!» - «Nemaz neizrunājies!» pacietību zaudējis, uzkliedza Vanags. «Par tādu mutes palaišanu vari cietumā nokļūt.»
- Un izrunājas.. Ticat vai neticat, bet reizēm ir tā, ka jābāž vate ausīs, kad divi vai trīs tādi sagadās kopā.
3.Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
Piemēri..Ilze.. piegāja pie Oļiņietes, izrunājās labu brītiņu, bet tas viena alga, vai ar akmeni runātu.
- ..Ilze.. piegāja pie Oļiņietes, izrunājās labu brītiņu, bet tas viena alga, vai ar akmeni runātu.
- Ar slotu un putekļu slaukāmo lupatu atnākusi, Katrīna izrunājās, iztaujājās velti. Mācītājs Akots piecēlās tikai pēc pusdienas.
- Tētis un māmiņa paliks pie mums rīt visu garo dienu, tad varēsit izrunāties, izstaigāties un izrotaļāties, cik vien patiks.
Avoti: 3. sējums