izritēt
izritēt parasti 3. pers., -rit, pag. -ritēja (retāk -rita, 1. konj.); intrans.
1.Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriSpole izritēja no atvilktnes.
- Spole izritēja no atvilktnes.
- pārn. Nākošā rītā muižas laukos neparasts klusums. Saule izritēja pār pusapsētiem laukiem..
1.1.Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriDaža [lietus] pile jau izritēja cauri sakaltušajām skujām..
- Daža [lietus] pile jau izritēja cauri sakaltušajām skujām..
2.Izritināties1, iztīties2.
PiemēriSatītās saivas izritējušas.
- Satītās saivas izritējušas.
- pārn. Izritējis garais stundu kamols. Māsa Anita pārpūlējusies, nogurumu vairs nejūt.
Avoti: 3. sējums