izriņķot
izriņķot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriDejotāji izriņķo no istabas.
- Dejotāji izriņķo no istabas.
1.1.Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.trans.; sar. Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzriņķot pagalmu.
- Izriņķot pagalmu.
2.1.intrans.
Piemēri..dodamies meklēt Vladimiru: viņš pirmajā iecirknī iestrādājot amonjaku. Izriņķojam krustu šķērsu.
- ..dodamies meklēt Vladimiru: viņš pirmajā iecirknī iestrādājot amonjaku. Izriņķojam krustu šķērsu.
- Viņš, izriņķojis pa sētu.. divi trīs reizes, apstājās.
Avoti: 3. sējums