izrāpot
izrāpot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriBērns izrāpoja no istabas.
- Bērns izrāpoja no istabas.
1.1.Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzrāpot cauri istabai.
- Izrāpot cauri istabai.
- Izrāpot cauri žogam.
2.trans. Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriBērns izrāpojis visus kaktus.
- Bērns izrāpojis visus kaktus.
- Viņa rāpus izrāpoja dārzā visas vagas un celiņus starp dobēm un izlasīja katru nezāli.
Avoti: 3. sējums