izrāpties
izrāpties -rāpjos, -rāpies, -rāpjas, pag. -rāpos; refl.
1.Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..Kristīne gandrīz nespēj izrāpties no milzīgajām bedrēm.
- ..Kristīne gandrīz nespēj izrāpties no milzīgajām bedrēm.
- ..viņa ātri izrāpjas no gultiņas..
- Mājās nākdams, viņš bija iekūlies grāvī, bet ārā neparko nevarēja izrāpties.
- pārn. Dobji dūkdamas, mašīnas izrāpjas no raktuvēm..
- pārn. No meža izrāpjas tumšs mākonis ar baltām, izplūkātām malām.
1.1.Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzrāpties cauri alai.
- Izrāpties cauri alai.
- Izrāpties cauri aizsprostam.
Avoti: 3. sējums