izsaukāties
izsaukāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
Piemēri..viņa pārsteigta pamanīja, ka tītarmāte ar visiem tītarēniem pazudusi bez vēsts. Gan viņa izmeklējās pa dārzu, gan izsaukājās pa pļavu - neviens neatsaucās.
- ..viņa pārsteigta pamanīja, ka tītarmāte ar visiem tītarēniem pazudusi bez vēsts. Gan viņa izmeklējās pa dārzu, gan izsaukājās pa pļavu - neviens neatsaucās.
- «Mums jāizskrienas, jāizsaukājas..,» viņa bārās, ar dūri no tālienes draudēdama, «bet šis vazāsies apkārt.»
1.1.trans.
PiemēriViņa mazā biedrene izsaukājās viņu veltīgi.
- Viņa mazā biedrene izsaukājās viņu veltīgi.
2.Izsaukāt2.
Avoti: 3. sējums