izsausēt
izsausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
Piemēri..siltais pavasara vējš ātri izsausēja no tīrumiem lieko mitrumu..
2.parasti 3. pers.; intrans. Kļūt viscaur sausam vai sausākam. Izžūt.
PiemēriĪsu mirkli ieskatījos veča acīs - bāli zilās, smagu, brūnu plakstiņu apēnotās kā divos izsa use jūsos ezeros, akmens vākos ieskautos.
Avoti: 3. sējums