Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izskatīgs
izskatīgs -ais; s. -a, -ā
izskatīgi apst.
1.Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku). Arī skaists.
PiemēriViņš bija izskatīgs, tumšmatains, dzirkstošām, brūnām acīm un patika ne vienai vien meitenei.
  • Viņš bija izskatīgs, tumšmatains, dzirkstošām, brūnām acīm un patika ne vienai vien meitenei.
  • Viņa vēl bija jauna un izskatīga. Gaišie mati griezās sprogās bez friziera palīdzības..
  • Mare vēl bija izskatīga un saturīga sieva. Četrdesmit sešus viņai gandrīz nevarēja dot.
1.1.Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
PiemēriGlītus un izskatīgus tērpus bija veidojušas modistes..
  • Glītus un izskatīgus tērpus bija veidojušas modistes..
  • Jaunajam automobilim.. nedaudz pagarināta un paplašināta virsbūve, mašīna kļuvusi izskatīgāka, tā izceļas ar skaistām plūdlīniju formām.
  • Jā, padarīt dzīvokli izskatīgu, elegantu un modernu ir liela māksla.
Avoti: 3. sējums