izskrūvēties
izskrūvēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās
Refl. → izskrūvēt. Tikt izskrūvētam.
PiemēriIeliekot zāģa plātnes galu spraugā un griežot koka spalu pulksteņa rādītāja virzienā, bulta ieskrūvējas spalā.. Turpretim griežot to pretējā virzienā, bulta izskrūvējas no spala..
Avoti: 3. sējums