izskraidīt
izskraidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzskaridīt malu malas.
1.1.intrans.
PiemēriObjektu daudz, brigadierim kājas garas, un izskraidīt tam pakaļ nav viegli.
Avoti: 3. sējums