Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izskraidīties
izskraidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
PiemēriZēni šoruden vairākas reizes bez kādām bailēm bija izskraidījušies ap lepno māju riņķu riņķiem.
  • Zēni šoruden vairākas reizes bez kādām bailēm bija izskraidījušies ap lepno māju riņķu riņķiem.
  • Nu iesākās [cūkas].. dzenāšana. Arī pļavā cūka vēl izskraidījās no labās uz kreiso, no kreisās uz labo pusi un miedza [skrēja] tad uz šķūni.
  • Kad nākšot mušu un dunduru.. laiks, es [gans] gan dabūšot izskraidīties pa brikšņu brikšņiem.
2.Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriPrakses laikos pieraduši gulēt kojās un dienā izskraidījušies pa pilsētu, puiši drīz vien iemiga.
  • Prakses laikos pieraduši gulēt kojās un dienā izskraidījušies pa pilsētu, puiši drīz vien iemiga.
Avoti: 3. sējums