Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsliet
izsliet -slienu, -slien, -slien, arī -sleju, -slej, -slej, pag. -sleju; trans.
1.Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
PiemēriStirna izslien galvu.
1.1.Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu).
PiemēriDegunu izslējis, piepūties kā pūpēdis, cauri istabai soļo pusmūža vīrs..
2.Iztaisnot (augumu, ķermeni).
PiemēriJa cilvēks stāv pareizi, viņam galva ir pacelta, skats vērsts uz priekšu, augums izsliets, mugura iztaisnota, krūtis izvērstas, vēders pievilkts..
3.Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
PiemēriIzsliet kārti stāvus.
Avoti: 3. sējums