izslieties
izslieties -slienos, -slienies, -slienas, arī -slejos, -slejies, -slejas, pag. -siejos; refl.
1.Iztaisnot augumu, ķermeni.
PiemēriStalti izslieties.
Stabili vārdu savienojumiIzslieties kājās.
1.1.Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
Piemēri..viņa stāvs bija izslējies un balss noraidoša.
1.2.Iztaisnoties (par augiem, to daļām). Izaugt (parasti taisni, uz augšu).
PiemēriAsajos vēja brāzienos noliecas un atkal izslienas kailo kārklu puduru brūnie zari.
2.parasti 3. pers. Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) — par ķermeņa daļām. Būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
PiemēriPaeglienā kustējās sarkanas un raibas muguras. Brīžiem izslējās kāds plats purns, nošņācās dikti, tad atkal pazuda.
3.parasti 3. pers. Refl. → izsliet3. Būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu). Pacelties (kam pāri).
PiemēriTelevīzijas antena izslienas pār pilsētu.
Avoti: 3. sējums