izslēgties
izslēgties -slēdzos, -slēdzies, -slēdzas, pag. -slēdzos; refl.
parasti 3. pers.
1.Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
PiemēriTā mēs pilnā skaļumā Noklausījāmies visu garo plati, Kamēr mašīna beidza Un izslēdzās pati.
2.Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
PiemēriEs mācēju izslēgties no visas pasaules.
Avoti: 3. sējums