Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izslaukt
izslaukt -slaucu, -slauc, -slauc, pag. -slaucu; trans.
1.Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni.
PiemēriPret vakaru Aņa pārgāja mājās, jo aplokā bija jāizslauc govis vakara un rīta reizēs.
2.Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
Piemēri..no katras govs izslaucu 5486 kilogramus piena..
Avoti: 3. sējums