izslaucīties
izslaucīties -slauķos, -slaukies, -slaukās, pag. -slaucījos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt izslaucītam (1).
PiemēriGrīda tīri izslaucījusies.
2.parasti 3. pers. Tikt izslaucītam (2).
3.trans. Ilgāku laiku, daudz slaucīt.
PiemēriIzslaucīties istabas.
Avoti: 3. sējums