izsolīt
izsolīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
Piemēri..dzejas meistars Sillers attēlojis lugā laupītāju virsaiti, par kura galvu izsolīta godalga zelta dālderos.
2.Vairāksolīšanā pārdot (ko). Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai.
PiemēriLietas tagad izsola ūtrupē un pārdod.
3.neakt. Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
PiemēriMežkungs piecēlās un teica skaļā balsī sētā esošiem: «Lai gan mēs te ne pirmo reizi izsolām ezermalas pļavas, tomēr atvēlos sev dažus paskaidrojumus par pieņemto kārtību.»
Avoti: 3. sējums