izsūtāms
izsūtāms -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → izsūtīt.
2.ar not. galotni; neakt. Tāds (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
PiemēriKādu laiku es biju par izsūtāmo zēnu pie bijušā emigranta.
2.1.lietv. nozīmē: izsūtāmais, -ā, v.; izsūtāmā, -ās, s. Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
PiemēriTālākās gaitas Amsterdamā, kalpojot par izsūtāmo pie kāda holandiešu rēdera, arī nav rozēm kaisītas.
Avoti: 3. sējums