Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iztapība
iztapība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIztapība, padevība, pat godbijība redzama viņa vaibstos un kustībās. Pa gabalu jau steidzas pirmais sveicināt.
Avoti: 3. sējums