iztapība
iztapība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIztapība, padevība, pat godbijība redzama viņa vaibstos un kustībās. Pa gabalu jau steidzas pirmais sveicināt.
- Iztapība, padevība, pat godbijība redzama viņa vaibstos un kustībās. Pa gabalu jau steidzas pirmais sveicināt.
- ..matrozis atbildēja pieklājīgi, tomēr bez tās sevišķās iztapības, ko Līvija bija vērojusi citu kuģa ļaužu atbildēs virsniekiem.
- «Es varu apliecināt visu, ko tik jums vajag ..» - Kadiķis novērsās. Markūna iztapībā bija kas riebīgs.
Avoti: 3. sējums