iztapīgs
iztapīgs -ais; s. -a, -ā
iztapīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt.
PiemēriIztapīgs kalps.
- Iztapīgs kalps.
- Iztapīgs un pakalpīgs Zommers pret savu līgavu ļoti.
- ..Sprūds par lielu pārsteigumu priekšsēdētājam pēkšņi kļuva milzīgi rosīgs, pie tam tik iztapīgs, ka centās no acīm vien nolasīt katru Līdakas domu.
- ..[aktrise] šai inscenējumā tēlo Leikartu Lību - lišķīgu, saimniecei iztapīgu tenkotāju..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIztapīgs smaids.
- Iztapīgs smaids.
- Iztapīga uzvedība.
- Iztapīgi runāt.
- Anna.. atbildēja tādā iztapīgā balsī, kā jau allaž, kad saimnieks bija saīdzis.
- «Kā tad, kā tad, mācītāja kungs,» ērģelnieks iztapīgi piebilda.
- Zālē viņiem piesteidzās vietu ierādītājs un, iztapīgi klanīdamies,.. vedināja uz priekšējām rindām.
Avoti: 3. sējums