Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iztapīgs
iztapīgs -ais; s. -a, -ā
iztapīgi apst.
1.Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt.
PiemēriIztapīgs kalps.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIztapīgs smaids.
Avoti: 3. sējums