iztaurēt
iztaurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
PiemēriIztaurēt signālu.
- Iztaurēt signālu.
1.1.pārn.; sar. Skaļi, arī netaktiski izpaust.
PiemēriIztaurēt jauno ziņu pa visu ciemu.
- Iztaurēt jauno ziņu pa visu ciemu.
- Vai tad es to būtu iztaurējis visā pilsētā.
Avoti: 3. sējums