iztecēt2
iztecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju; intrans.
1.Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriMeitenīte iztek no istabas.
- Meitenīte iztek no istabas.
- Rokas priekšautā slaucīdama,.. Bitiene iztecēja pretī.
- Pagalmā iztek sīka večiņa, uzsāk ar vedēju skaļu valodu.
- Irbe svilpa priedainē, Es atsvilpu ecēdams. Gaidu irbes iztekam, Iztek ciema zeltenīte.
1.1.Teciņus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzbrien [dzērve] grīšļu vālus, pārskrien sila ceļam, iztek naski cauri lazdājam.
- Izbrien [dzērve] grīšļu vālus, pārskrien sila ceļam, iztek naski cauri lazdājam.
Avoti: 3. sējums