iztecēt2
iztecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju; intrans.
1.Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriMeitenīte iztek no istabas.
1.1.Teciņus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzbrien [dzērve] grīšļu vālus, pārskrien sila ceļam, iztek naski cauri lazdājam.
Avoti: 3. sējums