iztēle
iztēle -es, s.; parasti vsk.
1.Psihiska norise – kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
PiemēriRadoša iztēle.
- Radoša iztēle.
- Viņš [mākslinieks] apveltīts ar bagātu māksliniecisko iztēli, plašu fantāzijas lidojumu.
- Arī zinātnē ir svarīga iztēle. Vispirms tādēļ, lai saskatītu, ka ir parādības, kas vēl jāatklāj.
- Šī dzīve - sudrabā, zeltā un dimantā rotātā dzīve - ir iztēlē izaudzis brīnum skaists sapnis, ko radījis trūkums un nabadzība.
1.1.Tēlains priekšstats.
PiemēriIztēlē viņš redzēja aukainu aprīļa vēju, kas ar saknēm gāž kokus, plucina jumtus un plēš žogus..
- Iztēlē viņš redzēja aukainu aprīļa vēju, kas ar saknēm gāž kokus, plucina jumtus un plēš žogus..
Avoti: 3. sējums