iztēlot
iztēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
PiemēriAcīm redzami Leja paguvis pamatīgi iztēlot, kā jaunieši pa pilsētu dzīvo.
- Acīm redzami Leja paguvis pamatīgi iztēlot, kā jaunieši pa pilsētu dzīvo.
- ..Milda no Caunes balss vien noskārta, ka lieta bijusi daudz nopietnāka, nekā stāstītājs iztēloja.
1.1.Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
PiemēriIztēlot vēlamo par esošo.
- Iztēlot vēlamo par esošo.
- Dzimtbūšanas atcelšana Baltijas novadā bija vietējo muižnieku aprēķināts solis.. Muižnieki šo pasākumu iztēloja par lielas labdarības aktu, veikli izmantojot zemnieku naivitāti un izglītības trūkumu.
- «..ja esi dziļi ieskatījies jaukā meitenē un gribi kļūt viņas draugs, lūdzams, neiztēlo sevi par nez kādu varoni, ja tāds neesi.»
2.Iztēloties.
Piemēri..tik jauku dzīvi sev biju iztēlojis tēvutēvu mājā...
- ..tik jauku dzīvi sev biju iztēlojis tēvutēvu mājā...
- ..viņam bez apnikas patika iztēlot.. skaista rītdienu, kas nostiepās tik kairinoša viņa laimes baltajā saulē.
Avoti: 3. sējums