iztērēt
iztērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
PiemēriIztērēt iekrāto naudu.
- Iztērēt iekrāto naudu.
- Iztērēt algu.
- Iztērēt piecus rubļus par niekiem.
- Pats tikko biju iegādājies dažas mēbeles, iztērēdams visu ietaupījumu..
- Tiešām, meitēn, neiztērē visu savu naudiņu, nopērc sev drēbes.
1.1.Izlietot (daudz vai visu). Nelietderīgi izlietot.
PiemēriIztērēt daudz cukura.
- Iztērēt daudz cukura.
- Ātri iztērēt ziemai sagādāto malku.
- Iztērēju tabaku.
- Vecaimammai ir arī savs ziepju gabals. To viņa izvelk, kad visas iztērētas un jaunas nav nopirktas.
1.2.Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
PiemēriBet īstās nelaimes kad nāk pēc citas cita Kā ūdenskritums,.. Vairs spēka nav, viss iztērēts..
- Bet īstās nelaimes kad nāk pēc citas cita Kā ūdenskritums,.. Vairs spēka nav, viss iztērēts..
- Cik viņš desmit gados nav iztērējis.. laika, šādus papīrus parakstīdams!
- Liekas, velti iztērēju vakaru..
Avoti: 3. sējums