iztērēt
iztērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu). Nelietderīgi izdot.
PiemēriIztērēt iekrāto naudu.
1.1.Izlietot (daudz vai visu). Nelietderīgi izlietot.
PiemēriIztērēt daudz cukura.
1.2.Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku). Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
PiemēriBet īstās nelaimes kad nāk pēc citas cita Kā ūdenskritums,.. Vairs spēka nav, viss iztērēts..
Avoti: 3. sējums