Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izurķēt
izurķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzurķēju pēdīgo rāceni no zemes.
Avoti: 3. sējums