izvagot
izvagot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Vagot un pabeigt vagot (stādījumus).
PiemēriIzvagot cukurbietes.
1.1.Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
PiemēriSaule.. vēlīgi uzlūko izvagotu lauku un divus kartupeļu dēstītājus..
2.Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.).
PiemēriGrambu grambām izvagots ceļš.
2.1.Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
PiemēriBaltās sienas bija asu šķembu izvagotas. Jumta melnoja caurums.
2.2.parasti divd. formā: izvagots; pārn. Tāds, kur ir kalni, ielejas, gravas (par apvidu).
PiemēriIedomājieties plašu, viļņveidīgiem uzkalniem izvagotu augstiem, kuru no visām pusēm ielenc nelielas, bet mežonīgas kalnu grēdas.
3.parasti 3. pers. Sagrumbot, izrievot (parasti seju, tās daļas).
Piemēri..vecā Spāres rievu izvagotā seja savilkās smaidā..
Avoti: 3. sējums