izvairība
izvairība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSaklausīt izvairību atbildē.
- Saklausīt izvairību atbildē.
- Viņa.., savu lepnumu un izvairību aizmirsusi, drāzās pie sava ienaidnieka.
Avoti: 3. sējums